Vasaras izskaņā noslēdzās ar pacilātām sajūtām piepildīts projekts “No māla pikas līdz kopgaldam”! Projektā iepazinām biedrības “Labizjūta” dibinātājus – brīnišķīgos meistarus Daigu un Andri Eklonus, kuri 10 nodarbībās stāstīja, rādīja un mācīja kā veidot māla traukus. Katrs nodarbību apmeklētājs veidoja un dekorēja savu keramikas trauku komplektu – šķīvi, bļodu un krūzīti. Tapušie darbi turpināja ceļu uz Menģeli, kur 17 stundas tika apdedzināti malkas ceplī “Aleksandrs”.
Cepļa atvēršanā varējām piedalīties arī mēs. Sajūtas neaprakstāmas! Kopā mijās prieks un saviļņojums, kad no cepļa tiek izcelts ilgi gaidītaistrauks, nedaudz arī skumjas un vilšanās par katru ieplīsušo darbiņu. Trauki, kas vēl nesen bija tikai māla pikas, tūlīt tika iemēģināti kopgaldā, ēdot pašu gatavoto zupu uz ugunskura.
Dalībnieku atsauksmes par dalību projektā:
Pirmo reizi piedalījos šādās nodarbībās, man viss ļoti patika. Esmu gandarīta par rezultātu. Pirmo reizi piedalījos arī braucienā ar nakšņošanu ārpus mājām. Jūtos iedrošināta turpināt darboties māla nodarbībās, esmu apguvusi jaunas prasmes. Inta
Man ļoti patika keramikas nodarbības. Gribētu turpināt strādāt tādā tehnikā, lai gan strādāt ar gatavām formām ir daudz vieglāk. Līva
Keramikas nodarbībās visgrūtākais bija uztaisīt bļodu un krūzīti ar vienmērīgām malām. Nedrīkst steigties. Patika veidot mālā iespiedumus ar dabas materiāliem – es izmantoju kukurūzu. Lielākā sajūsma bija redzēt, kā tiek atvērts ceplis “Aleksandrs” un gaidīt, kad tiks izņemti mani trauki. Bija liels prieks ēst uz ugunskura vārīto zupu no sava trauka. Es arī piedalījos zupas vārīšanā. Līga
Šīs keramikas nodarbības tiešām bija izaicinājums – bija grūti veidot traukus tikai ar rokām. Pirmā bļodiņa nesanāca tāda kādu es biju iecerējusi, toties krūzīte sanāca jau labāk. Prieks, ka esmu iemācījusies strādāt jaunā tehnikā. Mums visiem vēl vajadzīga ir prakse. Nekad nebiju iedomājusies, ka melnā keramika var sanākt tik skaista – ar metālisku, sudraba spīdumu! Projekts tiešām iedvesmojošs – ir citas sajūtas ēst un dzert no paštaisītiem traukiem. Evelīna
Šajā projektā bija vairāk jāstrādā uz sajūtām – tīrs roku darbs. Nav viegli koncentrēties. Ir jāmācās ieklausīties un sajust mālu, iepazīt tā raksturu. Ir grūti īstenot dzīvē iecerēto domu, un ar saviem darbiem esmu apmierināta tikai uz 50%. Pietrūka laiks kvalitatīvākai darbu apstrādei. Esmu apguvusi jaunu trauku veidošanas tehniku, ko vēlos kādreiz vēl atkārtot. Marina
Vislabāk man sanāca bļodiņa pirmajā nodarbībā – vienāda biezuma un cilindriska. Krūze pēc apdedzināšanas saplaisāja, jo šķiet, ka tā bija pārāk bieza. Nebija viss perfekti. Jātaisa 2 vienādi trauki, lai sanāktu viens – ideālais. Laikam pietrūka laiks un pacietība. Bija interesanti piedalīties cepļa atvēršanā – skatīties kā no cepļa ceļ ārā vēl siltos traukus un priecāties par katru, kurš nav saplīsis. Dagnis
Vislabāk man patīk kā man sanāca lielais trauks – atradu parkā lapiņu un iespiedu to šķīvī. Sanāca interesants rezultāts. Keramikas nodarbībās ne visu varu darīt patstāvīgi – ir nepieciešams atbalsts. Toties esmu priecīgs, ka varēju daudz ieguldīties ekskursijas plānošanā un palīdzēt arī citiem ar informācijas meklēšanu. Pāvels
Strādājot šajā tehnikā, ko mums mācīja Daiga un Andris, ir vislabāk sajust mālu. Biju iecerējusi bļodiņai veidot citu formu, bet sanāca pavisam savādāk. Esmu diezgan paškritiska. Lai ārī nav viegli, tomēr man labāk patīk roku tehnikas darbs. Mākslinieciskais process ir visgrūtākais. Izdomāt noformējumu saviem traukiem nav vienkārši – jāpieslēdz radošā domāšana. Esmu sajūsmā, ka varēju būt kaut nedaudz klātesoša šajā brīnumainajā pārvērtību procesā – kad brūnais māls pārtop par melnu. Fantsatika! Tas ir brīnums kā traukiem apdedzinot ceplī veidojas sudrabainais efekts. Prieks par lielo šķīvi – uzdāvināšu to savai draudzenei. Irina
Man patika piedalīties keramikas nodarbībās – iemācījos uztaisīt rokturi. Gribētu šajā tehnikā veidot vēl vienu šķīvi. Gandarījums, ka varu kaut ko radīt vērtīgu ar savām rokām un lietot to arī ikdienā. Citreiz ir sliktas domas, bet keramikas nodarbībās spēju koncentrēties uz darāmo un garastāvoklis uzlabojas. Roza
Krūzīte man sanāca pārāk maziņa un tēja bija jālej vairākas reizes. Prieks bija ēst pusdienas no pašas gatavotiem traukiem. Galvenais, ka zupa nelija ārā. Pavisam citas sajūtas un cita garša. Projektā visas dienas bija piepildītas, esmu priecīga, ka varēju piedalīties. Violeta
Ļoti patika redzēt un piedzīvot cepļa atvēršanu un gaidīt, kad tiks izcelts ārā tavs trauks. Man 2 trauki bija saplīsuši, bet daudz nepārdzīvoju. Jutos saviļņots par mūsu meistaru un citu cilvēku paveikto. Ralfs
Esmu pārsteigts, ka darbi sanākuši melni. Es tomēr dodu priekšroku brūniem keramikas traukiem. Bet brauciens izdevies brīnišķīgs, es vēl gribētu atgriezties pie Andra un Daigas Menģelē! Jevgenijs
Meistari palīdzēja it visā. Dažreiz gribējās uzvilkties, bet Andris blakus. Pēc dabas esmu nervozs, bet māla nodarbības palīdz relaksēties. Uztaisīju vairākus traukus – sākumā nesanāca, bet vēlāk jau iemācījos. Savu mērķi sasniedzu. Nodarbības tiešām nomierina – bija vēlēšanās darboties vēl un vēl. Dekorēt darbus nav viegli. Fantāzija izsīkusi, bet lēnā garā rodas kāda ideja. Gribās palīdzēt citiem, kuriem nesanāk. Prasmes vajag nostprināt. Igors
Meistari mani ļoti lielīja un atbalstīja. Bija jāpapūlās, lai kaut kas sanāktu. Neesmu radījusi neko ārēji vērienīgu, bet iekšējais ieguvums ir liels- manī ir vairojusies apziņa, ka varu kaut ko izdarīt. Evija
Projekts finansēts “AS “Latvijas valsts maži” atbalsta sociālās palīdzības veicināšanai” programmas ietvaros, ko administrē Fonds Ziedot.lv
Publicēts: 06.10.2020.